Akadēmiskais centrs
Kā aizsākās Tavas basketbola gaitas?
Basketbols sirdī ir jau no ģimenes, jo vecāki arī nodarbojās ar basketbolu. Liepājā basketbolā varēja trenēties tikai no 7 gadu vecuma, jeb pirmās klases. Kad bija pienācis attiecīgas vecums, biju jau gatavs pievienoties basketbola treniņiem, jo jau zināju, ka basketbols būs īstais. Pirms basketbola no četru gadu vecuma trenējos tenisā.
Vai tev ir kāda spēles dienas ‘’rutīna’’? Vai Tev ir kādas īpašas pirmsspēles tradīcijas?
Neesmu māņticīgs, tapēc necenšos ieviest speciālas tradīcijas un rutīnas, jo arī mācoties paralēli Universitātē dienas režīms var būt atšķirīgs katru spēles dienu. Taču esot zālē, pirms spēles ir savi vingrojuma uzdevumi, kurus cenšos izpildīt pirms katras spēles.
Kura spēle no sezonas Tev ir visspilgtāk palikusi atmiņā? Kāpēc?
Noteikti, ka šobrīd pēdējā ceturdaļfināla spēle pret Valmieru, domāju, ka šī spēle ilgi paliks atmiņā. Bet arī spēles pret Liepāju vienmēr ir īpašas, un šosezon arī veiksmīgas.
Vai ir kāda īpaša nozīme tam, ar kādu numuru Tu spēlē?
Īsti nē, esmu dzimis 22.datumā, tas laikam ir vienīgas sakarīgais izkaidrojums. Bet īpaša nozīme nav.
Kādas ir mācības, ko Tev ir iemācījis basketbols, ko tu vari attiecināt uz ikdienas dzīvi?
Noteikti ir daudzas lietas, ko basketbols ir devis ārpus laukuma. Šobrīd varu nosaukt - komunikācijas spējas, spējas strādāt komandā, disciplīna un spējas saplānot savu ikdienu.
Vai Tev ir kāds padoms, kāda dzīves atziņa, ko Tev ir devis kāds no treneriem, ko Tu vienmēr atcerēsies?
Ir bijuši daudzi treneri un katram ir bijis savs redzējums uz basketbolu un ikdienas dzīvi. No katra trenera esmu mācījies, un esmu audzis gan kā sportists, gan pa personība ikdienā. Bet šobrīd vienu konkrētu atziņu neizcelšu.
Kurš ir bijis Tavs lielākais atbalstītājs?
Noteikti, ka ģimene, bez ģimenes šobrīd nebūtu tur, kur esmu šobrīd. Tāpēc lielu paldies saku savai ģimenei.
