Akadēmiskais centrs
Kā aizsākās Tavas basketbola gaitas?
Manas basketbola gaitas aizsākās 3. klasē. Gribējās sportot, bet nezināju ko gribu. Izmēģināju visu kaut ko, bet basketbols bija vistuvākais.
Vai tev ir kāda spēles dienas ‘’rutīna’’? Vai Tev ir kādas īpašas pirmsspēles tradīcijas?
Man nav nekādas baigās rutīnas, cenšos nebūt māņticīgs, bet patīk ierasties uz spēli laicīgi, lai nestresojot varu sagatavoties spēlei. Iesildoties arī neko īpašu nedaru, nedaudz pastaipos un pametu savus metienus.
Kura spēle no sezonas Tev ir visspilgtāk palikusi atmiņā? Kāpēc?
Noteikti, ka piektā spēle pret Valmieru, emocijas šajā spēlē bija neaprakstāmas, un izdevās tikt pusfinālā, ko gribēja daudzi iepriekšējie LU sastāvi.
Vai ir kāda īpaša nozīme tam, ar kādu numuru Tu spēlē?
Jā ir, ar 17 numuru tētis jaunībā spēlēja hokeju, tādēļ vienmēr esmu gribējis spēlēt ar numuru 17. Kā arī tieši to numuru man nejauši iedeva pašai pirmajai formai.
Kādas ir mācības, ko Tev ir iemācījis basketbols, ko tu vari attiecināt uz ikdienas dzīvi?
Basketbols ir iemācijis plānot laiku, sadarboties ar citiem, pieņemt grūtus lēmumus un noteikti tikt pāri grūtībām. Uz ikdienas dzīvi noteikti attiecinu laika plānošanu, jo, ja visu laicīgi neplāno, tad var sanākt kaut ko aizmirst vai neizdarīt.
Vai Tev ir kāds padoms, kāda dzīves atziņa, ko Tev ir devis kāds no treneriem, ko Tu vienmēr atcerēsies?
Ir daudz dažādu atziņu no katra trenera, kas man ir bijis, bet nevaru uz šo brīdi neko atcerēties. Parasti šīs atziņas atceros tad, kad tās vajag atcerēties.
Kas ir bijusi Tava lielākā motivācija spēlēt basketbolu ?
Motivācija noteikti ir tā, ka vienkārši patīk uzvarēt un spēlēt basketbolu, kā arī gribas pierādīt, ka esmu labāks par citiem.
